mums sanāk 1500 kWh elektrība bija no 1. decembra līdz 3. janvārim, vislielākais noteikti ir no apkures, ko turu uz 21 grādu dzīvojamās telpās un nedzīvojamās zemāk. bet, jā, jānoskaidro, nezinu tik, ar ko sākt. man tāda pieredze ar fiksi izaugušu rēķinu bija, kad vasarnīcā salūza sūknis un nonstopā griezās pusmēnesi no vietas. tūlīt te mainīsim vienu no sūkņiem, iespējams, tas kaut ko uzlabos. diemžēl es vēl visu nesaprotu, bet ar lampiņām tik daudz tak nevar sagriezt.

kā var zagt elektrību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm, bet tāpat, uk kkur lasīju, ka gadā par katru grādu zemāk var ietaupīt aptuveni 80 tugrikus. ja man, ir pieņemsim 18 (kaut ir 17.5 bet tā kā es griežu uz 19.5 dažreiz) un Tev 21, sanāk 3grādu atšķirība jeb 3x80=240 gadā jeb £20 mēnesī, kad ir cik kkādi 25€, pat ja pieņem ka ziemā vairāk tērē nekā vasarā, es neredzu kā tie 3 grādi var pacelt cenu/patēriņu no £230/260€? uz €480

par zagšanu precīzi nezinu, nav mēģināts :D bet nav tā, ka kkur var vadiem pieslēgties. vai nezinu, pie mājas ir elektromašīnai lādētājs, un kamēr neviena nav mājā, kāds brauc lādēt?

katrā ziņā, šķiet, ka ir kkur melnais zudumu caurums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cenu izmaiņās ir melnais caurums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man arī kopš novembra elektrība maksā 2x un gāze3x dārgāk, tā kā £230 ir jaunais dārgais maksājums, bet es joprojām nesaprotu, kā divreiz mazāk strādājošu cilvēku ar bērnu bd, rūpīgi taupot, pat ar to ka apkure 3 grādus lielāka nekā mums, var notērēt tikai par 100kWh mazāk nekā divreiz vairāk cilvēku, no kuriem vismaz 1-2 ir mājā visu laiku, un kopumā diezgan daudz tērējot….

Man škiet, ka tā nevar būt tikai cena, jo tas neizskaidro patēriņu, drīzāk
- lejā kādam bija laba doma, ka moš eletroierīces vecākas un rij vairāk
- vai tā pati apkure
- kkas cits…

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es konkrēti par latvijas situāciju runāju :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nedomāju, ka 1500 kWh lv un uk atšķiras, lol :D nedomāju, ka fizikas likumi maināspabraucotuz rietumiem.

tieši tāpēc es f prasīju kWH. viņai 1500, mums biš pāri 1600, tāpēc man šķiet, ka nu nevar būt, ka tikai cena

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk, es domāju, kaut kur ir kaut kāds pārāk liels elektrības patēriņš. sākšu iet no viena stūra un meklēt, bet kad tik daudz jāmaksā par elektrību, tad nez vai atliks naudas, lai nopirktu kādu jaunu energoefektīvu iekārtu. citādi jau es vienmēr pēc iespējas ekonomiskāku pērku.

arī tās pašas lampiņas - it kā visur LED, bet es neteikšu, ka jūtu baigo ekonomiju. moš ne visas LED radītas vienlīdzīgas.

šonedēļ apdeitos dažas siltumsūkņa detaļas, tad vēl janvāra sākumā te novērsām sūci, varbūt tas kaut ko dos. ar blīvgumijām pārgāju ārdurvis, kur visvairāk aukstums velk, un nogriezu temperatūru par pusgrādu zemāk. krustojam īkšķus. ā, un jāmaina tas šuda tet uz enefit. nepatika lattelecom un nepatīk arī tet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

siltumsūknis, mīlīt, tie ir sātani.

(Reply to this) (Parent)

Problēma ar siltumsūkņiem ir tāda, ka viņiem vajag siltumu, ko pumpēt no ārpasaules istabā. Ja ārā siltuma nav, ko pumpēt, tad efektivitāte krītas masīvi - vairāk darba ir jāpaveic, lai savāktu to pašu siltuma daudzumu. Vecāki siltumsūkņi vispār beidza darboties zem -10-15 grādiem, jaunie varot līdz -25 vai -28, bet tad sāc skapīšus dedzināt.

Ar LED lampiņām tu jutīsi starpību, ja tev tās ir 100 gab, kur tu aizvieto 100x60W ar 100x3W = ietaupi 5700W. Normāliem cilvēkiem dabojas labi ja 5-10 vienlaicīgi, kas tev ietaupa varbūt 500Wh * darba laiks, kas, salīdzinot ar siltumsūkni, ir spļāviens jūrā.

(Reply to this) (Parent)

Nē, tīri no fizikas viedokļa šī matemātika nedarbojas, jo te darbojas pieņēmums, ka ārējā temperatūra variē proporcionālie iekšējai temperatūrai.

Ķermeņa siltumatdeve ir tieši atkarīga no temperatūru starpības (dT). Ja tev māja ir 18 'C, bet ārpasaule ir -20, dT ir 38 'C. Ja pacel māju uz 21, dT paceļas līdz 41. Katrs ekstra dT grāds nozīmē to, ka māja labāk dziest. Krietni labāk. Lai paceltu iekšas temperatūru, tev vajag kompensēt šo ekstra atdzišanu pa virsu tai enerģijai, ko patērē sildot pašu ķermeni. Tā kā tavā aprēķinā tev vajadzētu lietot nevis lineāru (vienkāršu reizinātāju x20 naudas par grādu), bet drīzāk logaritmisku energopatēriņa pieaugumu par katru ekstra grādu.

Reku vienkāršots kalkulātōrs ar BTU tabulām, ja gribi sarēķināt:
https://www.engineeringtoolbox.com/heat-loss-transmission-d_748.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oh, rekā, es īstenībā par šo neiedomājos, ka lv ir daudz aukstāk taču, un ka apkurei būs jāstrādā daudz stiprāk, lai no mīnusiem sasniegtu 21, nekā uk kur ārā varbūt ir tikai pie nulles, un jāsasniedz 17.5.
taisnība, paldies par atgādinājumu :)!

bāc, bet tad ir drausmīgi, ja patiešām 480€ ir jāmaksā katru mēnesi, vai vairāk, kad iestājas mīnusi, un ja tā vnk ir apkure, kas tik briesmīgi norij :(

(Reply to this) (Parent)

tāpēc latvijā ir ļoti būtiski labi nosiltināt māju. vīramātei tā nosiltināja māju, ka ar 1 tonnu granulu var visu ziemu kurināt (tas ir supermaz; un nesēž ledusskapī, kārtīgs 21 grāds). lūk, ko nozīmē, ka viens no dēliem kārtīgs celtnieks un zina, ko dara. #skauž

a es te ar blīvgumijām skraidu, meistari māju sacēluši.

(Reply to this) (Parent)

es paskatījos arī platību, mums 158kvm pa abiem stāviem kopā, tas sanāk par 22kvm mazak nekā Tev, kas nav baigi lielā atšķirība, ņemot vēra ka mums ir uk mājia ar sūdīgu izolāciju/siltināšanu un ļoti lieliem logiem, kam ir drīz jāmaina logi

(Reply to this) (Parent)