Nē, tīri no fizikas viedokļa šī matemātika nedarbojas, jo te darbojas pieņēmums, ka ārējā temperatūra variē proporcionālie iekšējai temperatūrai.

Ķermeņa siltumatdeve ir tieši atkarīga no temperatūru starpības (dT). Ja tev māja ir 18 'C, bet ārpasaule ir -20, dT ir 38 'C. Ja pacel māju uz 21, dT paceļas līdz 41. Katrs ekstra dT grāds nozīmē to, ka māja labāk dziest. Krietni labāk. Lai paceltu iekšas temperatūru, tev vajag kompensēt šo ekstra atdzišanu pa virsu tai enerģijai, ko patērē sildot pašu ķermeni. Tā kā tavā aprēķinā tev vajadzētu lietot nevis lineāru (vienkāršu reizinātāju x20 naudas par grādu), bet drīzāk logaritmisku energopatēriņa pieaugumu par katru ekstra grādu.

Reku vienkāršots kalkulātōrs ar BTU tabulām, ja gribi sarēķināt:
https://www.engineeringtoolbox.com/heat-loss-transmission-d_748.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oh, rekā, es īstenībā par šo neiedomājos, ka lv ir daudz aukstāk taču, un ka apkurei būs jāstrādā daudz stiprāk, lai no mīnusiem sasniegtu 21, nekā uk kur ārā varbūt ir tikai pie nulles, un jāsasniedz 17.5.
taisnība, paldies par atgādinājumu :)!

bāc, bet tad ir drausmīgi, ja patiešām 480€ ir jāmaksā katru mēnesi, vai vairāk, kad iestājas mīnusi, un ja tā vnk ir apkure, kas tik briesmīgi norij :(

(Reply to this) (Parent)

tāpēc latvijā ir ļoti būtiski labi nosiltināt māju. vīramātei tā nosiltināja māju, ka ar 1 tonnu granulu var visu ziemu kurināt (tas ir supermaz; un nesēž ledusskapī, kārtīgs 21 grāds). lūk, ko nozīmē, ka viens no dēliem kārtīgs celtnieks un zina, ko dara. #skauž

a es te ar blīvgumijām skraidu, meistari māju sacēluši.

(Reply to this) (Parent)