mani ļoti par neatkārtošanu pārliecināja dzemdības :D

(Reply to this) (Thread)

netīšām izlasīju (sāku lasīt un tad vairs nevarēju atrauties) dabisko dzemdību aprakstu. pēc tam bija jāraud vīram padusē :D

(Reply to this) (Parent)

Man nepatika nedz grūtniecība, nedz dzemdības (lai gan abi skaitījās salīdzīnoši viegli), bet mani nepārliecinās par atkārtošanu pirmie 3 mēneši pēc dzemdībām.
Drausmīgs. Neizsakāms. Nogurums.

(Reply to this) (Thread)

+++
oh, tas arī.

es nesaprotu, kā cilvēki taisa 4 un vairāk bērnus...
moš, ja ir atbalsts un palīdzība un nav divatā ar visu jātiek galā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tātad es tomēr neesmu vienīgā, phew :)

(Reply to this) (Parent)

un galvenais, ka ne tikai taisa, bet arī jūtas laimīgi un piepildīti!!

(Reply to this) (Parent)

ceturtais trimestris. jā, arī tas vēl.
kad jau liktos, ka "beidzot tas ir galā"
un tad - še tev!

tā ka tā vien ir - skaiti, ka grūtniecība ilgst gadu. gads no tavas dzīves vienkārši miskastē. kurš gan jebkad šo laiku atdos atpakaļ?

grūtos brīžoas atgādinu vīra vārdus, ka "jūs, sievietes, taču esat bezmaz vai dievi".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mēs esam!!!!

(Reply to this) (Parent)

Visi plāni ir labi līdz pirmajam šāvienam. :/

(Reply to this) (Thread)

nu, galnais nepalaist garām (ilgāk par pieļaujamo laiku), ka tas šāviens ir bijis, un tad jau viss ir labojams.

(Reply to this) (Parent)

Nesen man atsūtīja joku testu - kāpēc piekritāt otrajam bērnam ar atbilžu variantiem: par daudzvīna, fribu pabalstus, uttt, kur cita starpā bija “atmiņas zudums par pirmo reizi”. Un tā arī ir. Es domāju, var pierakstīt, pierakstīt un pierakstīt, bet bērns aug un Tevi mīl un tad gribēsoes vēlvienu un galvā midžināsies “aij, nu tik traki taču nemaz nebija”
man ir riktīgi šitā plus otrā grūtniecība pati par sevi bija vieglāka par pirmo.

(Reply to this)

Tās pieredzes laikam tik dažādas, aizejot dekrētā, bija pat tāds periods, kad jutos, ka esmu pati pilnība :). Šādas tādas neērtības jau arī bija, bet kopumā bija tāda magic sajūta, apbrīnojami uz ko ir spējīgs mans ķermenis. Man pat likās, ka varētu vēl drusku ilgāk pastaigāt divi vienā. Dzemdībām gatavojos, ka būs ilgi un grūti un varbūt vēl kaut kādi prāta gļuki parādīsies, bet kamēr gaidīju, ka paliks vēl grūtāk, tikmēr jau viss bija galā. Beigās bija sajūta, ja tas ir šitā, tad es labprāt rakstītos uz vēl vienu reizi. Tagad esmu ceturtā trimestra pēdējās nedēļās un joprojām ir ļoti ok. Par to gan milzīgs paldies manam vīram, jo viņš ļoti atbalsta un palīdz. Savā piesardzībā gan garavojos, ka viss ir mainīgs un var palikt grūtāk, bet, kad tas pienāks, tad arī skatīšos, kā ar to sadzīvot.
Ir tik forši skatīties uz savu mazulīti un joprojām brīnīties par to, ka viņš izauga manā vēderā un kādu brīdi mēs bijām tik cieši saistīti.

(Reply to this)