Tās pieredzes laikam tik dažādas, aizejot dekrētā, bija pat tāds periods, kad jutos, ka esmu pati pilnība :). Šādas tādas neērtības jau arī bija, bet kopumā bija tāda magic sajūta, apbrīnojami uz ko ir spējīgs mans ķermenis. Man pat likās, ka varētu vēl drusku ilgāk pastaigāt divi vienā. Dzemdībām gatavojos, ka būs ilgi un grūti un varbūt vēl kaut kādi prāta gļuki parādīsies, bet kamēr gaidīju, ka paliks vēl grūtāk, tikmēr jau viss bija galā. Beigās bija sajūta, ja tas ir šitā, tad es labprāt rakstītos uz vēl vienu reizi. Tagad esmu ceturtā trimestra pēdējās nedēļās un joprojām ir ļoti ok. Par to gan milzīgs paldies manam vīram, jo viņš ļoti atbalsta un palīdz. Savā piesardzībā gan garavojos, ka viss ir mainīgs un var palikt grūtāk, bet, kad tas pienāks, tad arī skatīšos, kā ar to sadzīvot.
Ir tik forši skatīties uz savu mazulīti un joprojām brīnīties par to, ka viņš izauga manā vēderā un kādu brīdi mēs bijām tik cieši saistīti.

(Reply to this)