Ceļā uz... kurieni?

            Brīvdienās otro reizi mūžā biju Spānijā. Stāsts atkal jau tas pats: salasās draugu bariņš, iznomā mašīnu, brauc un ... iemaldās, un, protams, nonāk Spānijā. Portugālē laikam vispār ir tikai divas apmaldīšanās iespējas – jūra vai Spānija. Labi, ka nevienā, ne otrā vīzas nevajag.

 

mans īpašais dzeltenais zieds

            Šovakar manā tējaskrūzē liels dzeltens kā rudens saule zieds. Varbūt tieši tāpēc vairs nenāk raudiens par sabojāto atmiņas karti fotokamerā. Tomēr... tās bildes bija tik ļoti... nu tik tiešām.... ak.

 

i e s l ē d z ā s

1.novembrī tas sākās –  sākās ar garām kāpnēm, elektriķiem un lampiņu mutuļiem. Bija jauka vienaldzība, ka tur, virs galvas, kaut kas karājas. Divas nedēļas vēlāk  i e s l ē d z ā s! Ak, šausmas! Mirguļo, vizuļo, acīs lec un spārdās Tās gaismiņu lamtiņu vājprāts. Viņi to dēvē par ielu Ziemassvētku rotājumiem.

 

biezpienamaize

protams, ne jau īstā svaigi ceptā, tomēr maizīte un biezpiens ira. Vēl šodien manā šķīvī vārīti kartupeļi, griķi, marinēti gurķīši un sālīts biezpiens ar dzērvenēm, krūzītē Rūķīšu tēja (kumelītes, kliņģerītes, smiltsērkšķi, nātres, kaķpēdiņas, dzērvenes) un blakus Vētrasputns. Tējaspaciņas uzraksts „Baudi Latvijas dabas bagātību!”. Garša.

 

p.s. Paldies Elīnai par ieteikumiem un veikalam „Troika” par biezpiena atlaidēm.