ezic ([info]ezic) rakstīja,
@ 2004-02-03 22:04:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Selma Hayek & Los Vega - La Bruja

palasot [info]susure atcerējos savu bērnības netikumu. es ļoti daudz lasīju grāmatas. vai nu tamdēļ lai izbēgtu realitātes, jeb tāpēc ka vienkārši biju atkarīga no grāmatām. bet par to jau spriest manam psihoterapeitam/analītiķim.
nu un tas netikums bija kaut ko grauzt lasot. un šis kaut kas bija maize.
es pirms sāku lasīt aizčāpoju uz virtuvi. nogriezu divas rupjmaizes šķēles un divas baltmaizes šķēles. visām četrām uzsmērēju sviestu(to īsto - lauku). uz vienas rupjmaizes un vienas baltmaizes uzbēru sāli. uz atlikušajām baltmaizes un rupjmaizes šķēlēm es kaisīju cukuru. tad nu esčāpoju uz istabu ierāpos gultiņā sasedzu kājiņas, aiz muguras aizliku lielu spilvenu, noliku sev blakus šķīvīti ar maizītēm. savilku celīšus līdz zodam un lasīju. lasot ņēmu pa maizīei. no sākuma viņām apgrauzu maliņas, tad ēdu maizītes ar zobiem sviestaino masu stumjot uz vidu. tad visus cetrus viducīšus ēdu. un nevienu reizi nesapratu, kas man garšo vairāk rupjmaize ar sviestu un sāli utt.., jo biju tā iegrimusi grāmatā, ka viss aizmirstās. varbūt nekad to nesapratu, jo tas bija tāds mans rituāls, kas lika justies labi. nu par to atkal būs spriest manam psihoterapeitam/analītiķim.
es to vairs neesmu mēģinājusi, jo neēdu ne sāli, ne cukuru, ne sviestu un maizi pārsvarā tikai pilngraudu. kāpēc, te jau atkal būs darbiņš manam psihoterapeitam/analītiķim.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]teeja
2004-02-04 14:01 (saite)
ai, cik labi uzzīmēji to visu...grāmata ir vieta kur aizbēgt un noslēpties, kur visi liek mierā, es arī maizi ēdu tāpatās un es to noskatījos no Brigaderes grāmatas par anneli.vēl dzēru kaut kādu sulu, un kad izdzēru, tad lasot neviļus visu laiku sūcu krūzi klāt mutei, tā ka pēc pāris stundām tur bija tāds sarkanzili raibs aplis. godīgi sakot nekur tālāk neesmu tikusi savā izpratnē par labsajūtu, jo man nav nekā tāda kam pienāktos aizvietot grāmatas manā vecumā. tikai grāmatas kaut kā vairs nav tik aizraujošas, tik ieraujošas, jo tajās vairs galvenais nav notikumi bet gan vārdi. vienīgi, lasot Hariju Poteru atkal sajutos tāpatās uz mirkli.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re:
[info]ezic
2004-02-04 14:15 (saite)
un labi ka bija kur noslēpties. kad vairs nevarēju nosēdēt, ņēmu savu draudzeni pie rokas un gājām zīmēt upītes karti, meklējām viņai galu. aizvedu to pašu draudzeni uz lielo simtgadīgo koku, aizvedu prom no majām uz bunkuru, jo man likās, ka citi viņu apbižo...
un Harijā Poterī es raudāju beigās, jo es reiz biju nosapņojusi, ka kādā fotogrāfijā redzu kā viss tajā notiekošais atdzīvojās un redzams, kas notiek aiz kadra....

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?