ai, cik labi uzzīmēji to visu...grāmata ir vieta kur aizbēgt un noslēpties, kur visi liek mierā, es arī maizi ēdu tāpatās un es to noskatījos no Brigaderes grāmatas par anneli.vēl dzēru kaut kādu sulu, un kad izdzēru, tad lasot neviļus visu laiku sūcu krūzi klāt mutei, tā ka pēc pāris stundām tur bija tāds sarkanzili raibs aplis. godīgi sakot nekur tālāk neesmu tikusi savā izpratnē par labsajūtu, jo man nav nekā tāda kam pienāktos aizvietot grāmatas manā vecumā. tikai grāmatas kaut kā vairs nav tik aizraujošas, tik ieraujošas, jo tajās vairs galvenais nav notikumi bet gan vārdi. vienīgi, lasot Hariju Poteru atkal sajutos tāpatās uz mirkli.