Dejavu raksts par Austrālijas ugunsgrēkiem bija ļoti labs. Tajā ir teikts:
1) Šis nav lielākais ne pēc platības, ne bojā gājušo skaita. Tādi ugunsgrēki Austrālijā ir bijuši un būs.
2) Valdība, šķiet, dara ļoti maz. Valsts finansējums regulārām apkopēm ir samazināts, ekspertu līmenis ir krities, iespējams, mazāka finansējuma dēļ, un viņi vairs neprot ne īsti modelēt, ne ieteikt efektīvu rīcības plānu.
3) Izejot no valdības mazspējas, tiek aicināts ziedot tieši brīvprātīgo organizācijām, jo tās dara vairāk nekā valdība.
Skaidrs, ka šobrīd visi sauks – šausmas, šausmas, un tā arī ir, jo katra traģēdija ir smaga.
Mans jautājums bija, kāda loma šajā ir tieši klimata sasilšanai? Mana izpratne ir, ka ja atrisinātu problēmas ar valdības neizdarību tieši ugunsgrēku prevencijā vai seku likvidēšanā (kaut vai nodrošinātu, lai apdrošinātāji sedz zaudējumus tiem, kam tas ir būtiski), tad skatījums uz problēmu būs pavisam citāds.
Šādā kontekstā pieprasīt tik mazspējīgai valdībai kaut ko darīt, lai veiktu pasākumus CO2 izmešu samazināšanā ir pilnīgi nevietā. Ja valdība nespēj nodrošināt cilvēku aizsardzību lokāli, tad pieprasīt lai tā vietā viņi rūpētos par globālām problēmām ir absurdi. Pirmkārt, šķiet, ka globālās sasilšanas devums ugunsgrēkos ir pavisam neliels. Otrkārt, ja nepārdomātu nodokļu dēļ samazināsies ekonomika un nodokļu ienākumi, tad valdības iespējas kaut ko darīt būs vēl mazākas.