Parastās tūristu aktivitātes mani mazāk interesē, tāpēc diez vai varēšu ieteikt kaut ko, kas jau nav ierakstīts ceļvežos. Bet tā citādi var pastāvēt rindā pēc siera, veļas pulvera vai šokolādes. Aiziet uz parku, lai tiktu pie wifi interneta, jo viesabonēšanas cenas ir 10 eiro par MB, bet vietējās SIM pārdod tikai kubiešiem.

Vēl ko tur varētu darīt, ir palīdzēt vietējiem savest kārtībā dažas vienkāršas lietas. Es piedāvājos sataisīt tekošos krānus – sadabūt detaļas, instrumentus utt. Protams, oficiālajos veikalos tur nekā nav, ir jāiet uz melno tirgu. Bet vēl grūtāk ir pārvarēt iesaistīto personu inerci un neticību, ka tas vispār ir iespējams. Rietumos ir kaut kā vienkārši – ja pats nezini, tad jautā forumos, skaties youtubā precīzas intrukcijas, pasūti no ebay utt. Rietumnieki vienmēr ir gatavi dalīties DIY pieredzē utt. Bet valstī, kur visu kontrolē valdība, viss notiek slepenībā. Krānus maina tikai slepeni meistari, kurus var atrast tikai caur pazīšanos, un protams, viņiem piķo nereāli lielas summas, salīdzinot ar oficiālajām algām.