Dauziem bija iebildumi pret Breksitu, jo uzskata, ka tas kaitēs zinātnei UK.

Dominikam Kamingam ir citāds viedoklis. No vienas puses tā ir taisnība, ka būs īslaicīgas problēmas ar finansējumu zinātnei un sadarbības lietas. Taču ilgtermiņā zinātnei UK ir pat lielākas perspektīvas. Jau šobrīd zinātni ES bremzē dažādi faktori, it īpaši, gēnu inženierijas un ĢMO pētījumos, kurus ierobežo dažādi ES noteikumi. Ņemot vērā, ka ES pie varas raujas zaļie, kas vienmēr ir bijuši pret inovatīvām lietām (atomenerģijas, ĢMO), tas kļūst aizvien aktuālāk. Bet reiz iestrādātos ES noteikumus būs ļoti grūti izmainīt lielās birokrātijas dēļ.

Birokrātijas dēļ atdeves no zinātne kļūst aizvien mazāka. Kamings uzskata, ka mazākas grupas ir elastīgākas un ražīgākas. To ļoti labi var redzēt ar lielajiem uzņēmumiem. Visvairāk inovāciju notiek tieši mazajos uzņēmumos, un lielie uzņēmumi turas uz viļņa tikai ar to, ka nopērk šos uzņēmumus. Līdzīgi zinātnē centralizētās grantu sistēmas nav īpaši efektīvas.

Kā ilustrācija bailēm no inovāciju riskiem ir šodienas raksts par neveiksmīgo mēģinājum šķērsot Lamanšu ar lidojošo vējdēli. Francija piesardzības dēļ neļāva viņam uzpildīties gaisā, lai gan britiem nebija iebildumu.

He [Mr. Zapata] blamed French maritime authorities who had refused to allow him to refuel in mid-air. He had wanted to refuel twice, once over French waters and another over UK waters.

British authorities did not oppose the plan, but the French deemed it too dangerous. French commentators said the French refused because they were more concerned about safety, while the “Anglo-Saxons” were more relaxed, provided other people were not put at risk.