Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, July 25th, 2019
| Time |
Event |
| 11:29a |
racionālistu ietekme valdībā
Šodien UK racionālistiem ir svētku diena, jo viens no savējiem, Dominiks Kamings (Dominic Cumming), ir kļuvis par jaunā premjerministra padomnieku.
D. Kamings ir kontroversiāls un daudzi viņu ienīst, bet tāpēc, ka vairumam ir nepatika pret loģiku un racionālu domāšanu. Viņa problēma ir tā, ka pārāk atklāti izsaka domas, kad saskata muļķības. Piemēram, viņš kritizē pašreizējo valdību, kas savā darbā pietiekami neizmanto tehnoloģijas, neievieš modernas datu apstrādes metodes un politikas veidošanā nebalstās uz pierādījumiem un statistiku. Vienā aptaujā ir atklāts, ka 60% parlamenta locekļu pat nespēj noteikt, kāda ir varbūtība, ka divas reizes metot monētu, abas reizes uzkritīs cipars. Vārds normālsadalījums deputātiem izraisa tādu pašu apjukumu kā cibas sociālajiem aktīvistiem.
Par spīti šiem trūkumiem viņš ir veiksmīgi demonstrējis racionālās pieejas efektivitāti. Pirmo reizi veiksmīgi izcīnot kampaņu par Lielbritānijas nepievienošanos eiro zonai. Un nesen, kas cibai ir labāk zināma – uzvarot balsojumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Šajā kampaņā viņa lielākā nožēla bija neveiksme izraisīt sabiedrībā dziļāku diskusiju par to, kā reāli darbojas ES pārvaldība. Viņš uzskata, ka UK politiskā sistēma, lai arī reizēm ļoti neprofesionāla, tomēr satur iespējas ātri veikt izmaiņas un pielāgoties. Savukārt ES politika ir ļoti masīva, necaurspīdīga un pat nedemokrātiska un izmaiņas ir ļoti lēnas, tāpēc ir nolemta lēnai stagnācijai vai sabrukumam.
Lielākais skandāls bija par Vote Leave saukli uz autobusiem: We send 350 million to the EU each week. Let's fund our NHS instead. Šeit neapspriežot tā likumību, var vērot, ka šim sauklim ir bijusi ietekme. Šobrīd UK sabiedrībā diskusijas par NHS ir ļoti aktuālas. | | 1:59p |
Dauziem bija iebildumi pret Breksitu, jo uzskata, ka tas kaitēs zinātnei UK. Dominikam Kamingam ir citāds viedoklis. No vienas puses tā ir taisnība, ka būs īslaicīgas problēmas ar finansējumu zinātnei un sadarbības lietas. Taču ilgtermiņā zinātnei UK ir pat lielākas perspektīvas. Jau šobrīd zinātni ES bremzē dažādi faktori, it īpaši, gēnu inženierijas un ĢMO pētījumos, kurus ierobežo dažādi ES noteikumi. Ņemot vērā, ka ES pie varas raujas zaļie, kas vienmēr ir bijuši pret inovatīvām lietām (atomenerģijas, ĢMO), tas kļūst aizvien aktuālāk. Bet reiz iestrādātos ES noteikumus būs ļoti grūti izmainīt lielās birokrātijas dēļ. Birokrātijas dēļ atdeves no zinātne kļūst aizvien mazāka. Kamings uzskata, ka mazākas grupas ir elastīgākas un ražīgākas. To ļoti labi var redzēt ar lielajiem uzņēmumiem. Visvairāk inovāciju notiek tieši mazajos uzņēmumos, un lielie uzņēmumi turas uz viļņa tikai ar to, ka nopērk šos uzņēmumus. Līdzīgi zinātnē centralizētās grantu sistēmas nav īpaši efektīvas. Kā ilustrācija bailēm no inovāciju riskiem ir šodienas raksts par neveiksmīgo mēģinājum šķērsot Lamanšu ar lidojošo vējdēli. Francija piesardzības dēļ neļāva viņam uzpildīties gaisā, lai gan britiem nebija iebildumu. He [Mr. Zapata] blamed French maritime authorities who had refused to allow him to refuel in mid-air. He had wanted to refuel twice, once over French waters and another over UK waters.
British authorities did not oppose the plan, but the French deemed it too dangerous. French commentators said the French refused because they were more concerned about safety, while the “Anglo-Saxons” were more relaxed, provided other people were not put at risk. |
|