Antlantam ir pustaisnība, kas ir ar mērķi attaisnot nekompetentu NVO darbību.

Diez vai vairums komentētāju reāli domā, ka viņi var diktēt valdībai, kādās pozīcijās tieši tai jātērē nauda. Nav vajadzīgs rakstīt garu palagu, lai to pierādītu. Pat tajās valstīs, kur nodokļu deklarācijā var atķeksēt dažas pozīcijas naudas izlietojumam, tas nekad nevar būt tik granulāri praktisku iemeslu dēļ.

Tas, ko cilvēki var darīt, ir diskutēt par konkrētām valdības politikām un attiecīgi ietekmēt tās. Piemēram, ja cilvēki izdomā, ka valsts apmaksāta medicīna viņiem nepatīk, viņi var referendumā nobalsot, ka ir jāievieš privātās apdrošināšanas modelis, un attiecīgi valdība to izdarīs. Atlants savā rakstā pieņem, ka tas nevar notikt, jo tas nav saprātīgi. Bet tas var notikt – cilvēki var nobalsot par aplamām izvēlēm, piemēram, Breksitu vai vakcīnu mandātiem.

Tāpēc šis nav par to, kādas ir procedūras vēlētāju iespējām ietekmēt valdības tēriņus, bet par to, kādi valdības izdevumi ir saprātīgi un kādi nav. Pilnīgi noteikti ir daudzi NVO, kuri ir ļoti noderīgi un valstij ir jēga tos apmaksāt. Bet varbūt visi nav? Kāpēc gan nevarētu būt daži nepamatoti tēriņi? Ņemot vērā, ka jebkurā lielā projektā būs daži aplami izdevumi, tad tik lielā projektā kā valsts to arī būs. Vai tas ir būtiski? Visdrīzāk jau ka nav, bet pati ideja, ka var noņemt finansējumu kādam NVO, kas nav attaisnojis cerības, ir pilnīgi normāla, un pilsoņu iesaiste šādā uzraudzībā ir tikai apsveicama.