Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, July 31st, 2026
| Time |
Event |
| 6:55a |
Šī ir atbilde ctulhu, ka viņš jau būtībā ir tikai par nošķīrumu naidam pret imigrantiem un naidam pret nevēlamām kultūrām kā islāmu. Es uzskatu, ka šāds nošķīrums sabiedrībā īsti nestrādā un tā uzsvēršana nevar palīdzēt iestāties pret politikām, kas cenšas vairot naidu pret imigrantiem.
Es arī kādreiz domāju, ka NA biedri jau būtībā ir tikai pret nelegālo imigrāciju un vajag tikai labāk uzsvērt vai izskaidrot šo nošķīrumu. Ikviens jau būtībā ir par likumu ievērošanu, kas nozīmē, ka nelegāliem imigrantiem nav jābūt, jo tā ir likumu pārkāpšana.
Šie centieni rakties dziļāk tikai atklāja, ka viņu iebildumi pret nelegālo imigrāciju ir tikai aizsegs viņu vispārējam naidam pret imigrantiem. Kad sabiedrība viņiem piekrita – nelegālos imigrantus patiešām nevajag, stiprināsim robežu un uzraudzību, tad izrādās, ka ar to nav pietiekami. Uzreiz parādījās retorika, ka jebkuri imigranti ir nevēlami, un ka vajag arī izraidīt tos imigrantus, kas jau šeit ir integrējušies, likumpaklausīgi, strādā utt.
Iespējams, ka daudzi pat sākotnēji tā nedomāja, bet atrodoties visas grupas ideoloģiskajā burbulī, kur toni nosaka ekstrēmie viedokļi, arī šie sākotnēji mērenie uzskati jau ir radikalizējušies. Šis process ir bīstams, un tam var būt smagas politiskās sekas.
Tāpēc es vairs necenšos atbalstīt tos, kas saka – es jau tikai pret NELEGĀLO imigrāciju, jo visdrīzāk tā ir tikai aizbildināšanās. Protams, es esmu par likumu ievērošanu, bet daudz svarīgāk ir nevis saprast šo nošķīrumu, bet to, ka mūsdienu globālajā pasaulē imigrācija kā likums ir gandrīz vienmēr ar pozitīvu iznākumu. Svarīgāk ir saprast, kā tieši imigranti palīdz mītnes zemei, un kā tas darbojas.
Savukārt atšķirība starp legālo un nelegālo imigrāciju bieži ir pelēkā zona. Tajā var nonākt ikviens vienkārši apstākļu dēļ. Kaut vai latviešu imigranti UK, kuri agrāk varēja brīvi pārvietoties, bet tagad pēc Breksita var nepaspēt nokārtot kādus dokumentus un pēkšņi kļūt par nelegāliem. Tādi gadījumi ir bijuši un ES pilsoņi ir deportēti no UK kādu niecīgu birokrātisku prasību neizpildīšanas gadījumā. | | 12:43p |
Antlantam ir pustaisnība, kas ir ar mērķi attaisnot nekompetentu NVO darbību.
Diez vai vairums komentētāju reāli domā, ka viņi var diktēt valdībai, kādās pozīcijās tieši tai jātērē nauda. Nav vajadzīgs rakstīt garu palagu, lai to pierādītu. Pat tajās valstīs, kur nodokļu deklarācijā var atķeksēt dažas pozīcijas naudas izlietojumam, tas nekad nevar būt tik granulāri praktisku iemeslu dēļ.
Tas, ko cilvēki var darīt, ir diskutēt par konkrētām valdības politikām un attiecīgi ietekmēt tās. Piemēram, ja cilvēki izdomā, ka valsts apmaksāta medicīna viņiem nepatīk, viņi var referendumā nobalsot, ka ir jāievieš privātās apdrošināšanas modelis, un attiecīgi valdība to izdarīs. Atlants savā rakstā pieņem, ka tas nevar notikt, jo tas nav saprātīgi. Bet tas var notikt – cilvēki var nobalsot par aplamām izvēlēm, piemēram, Breksitu vai vakcīnu mandātiem.
Tāpēc šis nav par to, kādas ir procedūras vēlētāju iespējām ietekmēt valdības tēriņus, bet par to, kādi valdības izdevumi ir saprātīgi un kādi nav. Pilnīgi noteikti ir daudzi NVO, kuri ir ļoti noderīgi un valstij ir jēga tos apmaksāt. Bet varbūt visi nav? Kāpēc gan nevarētu būt daži nepamatoti tēriņi? Ņemot vērā, ka jebkurā lielā projektā būs daži aplami izdevumi, tad tik lielā projektā kā valsts to arī būs. Vai tas ir būtiski? Visdrīzāk jau ka nav, bet pati ideja, ka var noņemt finansējumu kādam NVO, kas nav attaisnojis cerības, ir pilnīgi normāla, un pilsoņu iesaiste šādā uzraudzībā ir tikai apsveicama. | | 5:26p |
Starp citu, otrdien es braucu uz Spāniju. Variet uzdot jautājumus par visu, ko gribējāt zināt par Spāniju. |
|