No offence taken. :)

Es domāju par kaut ko citu. Ka šādi argumenti – ka, CBT ir zinātniski apstiprināta – bieži kalpo kā pretendēšana ka visa psihoterapijas prakse ir zinātniska. Arī tajā rakstā bija šāda veikla lavierēšana starp zinātnisko un juridisko. Turklāt juridiskais aspekts nav arī pārāk būtisks pašreizējā situācijā. Daudz svarīgāk ir izsijāt visu nozari, un nodalīt perspektīvo no acīmredzami neefektīvā.

Par CBT speciālistu Lielbritānijā var kļūt ļoti ātri. Dabūt bakalauru psiholoģijā un pēc tam pāris gados iegūt speciālista diplomu + 1 gada prakse. Nav nekādas prasības pašam iziet terapiju. Dažreiz to kritizē par pārāk zemu kvalitāti, bet ar to visu tā ir daudz efektīvāka nekā klasiskā psihoanalīze.

Un skaidras diagnozes neuzstādīšana drīzāk ir vājums nevis pozitīvā iezīme psihoterapijā. Nevar viena veida terapija būt piemērota visiem gadījumiem. Nevēlēšanās saukt depresiju par slimību ir vēsturiski saprotama, jo garīgās problēmas sabiedrībā bija/ir kā stigma. Bet pamazām cilvēki sāk pieņemt, ka mentālās problēmas nav nekas atšķirīgs no pārējām slimībām, kā, piemēram, diabēts.