Ar antisemītismu pagaidām es fiziski neesmu saskāries, bet jau skolas laikā, kad biju kādā vasaras nometnē, man uzmācās kāds puika, ka es esot ebrejs. Es, protams, neesmu, vispār nekādu šādu sakņu rados nav. No mātes puses visi ir no Valkas novada, bet no tēvu puses tie ir rīdzinieki, bet kaut kur senatnē it kā no Francijas. Izskatos, kā tipisks latviešu baltais vīrietis. Bet tā vai citādi šo puika mani vārdi nepārliecināja, un viņš līda līdzi tualetē, lai pārbaudītu, ka patiešām neesmu apgraizīts.

Es toreiz vēl nesapratu, ka ir tāda plaša apsēstība ar ebrejiem, un parasti jau ar negatīvu attieksmi. Pēc tam arī Harē Krišnas kustībā es satiku cilvēkus, kuri pilnīgā nopietnībā izvērsa spriedumus, kādi ebreji ir nelieši un valda pār pasauli. Nezinu, kā viņš to savienoja ar faktu, ka daudzi Harē Krišnas kustības aizsācēji ASV arī bija ebreji, bet iekšējā konsekvence nekad nav bijusi šo alternatīvo teoriju paudēju stiprā puse.

Arī daudzi islāma sekotāji UK ir atklāti antisemītiski. Un tam nav nekāda sakara ar Palestīnu, daudziem nepatīk palestīnieši, un visā islāma pasaulē viņi ir melnās avis. Bet naids pret ebrejiem vieno visu islāmu, ka ir nopietns risks, ka arī UK var sākties pogromi pret ebrejiem. Ļoti iespējams, ka arī mani kādu dienu apturēs un prasīs pierādīt, ka neesmu ebrejs, lai nedabūtu pa purnu.

Es tomēr ticu, ka saprātīgi islāma sekotāji ir spējuši tikt pāri šim naidam. Savukārt cibiņš basta cibā komentāros jau kādam solīja sadot pa purnu. Tas labi parāda, ar kāda līmeņa cilvēkiem mums ir darīšana.