Kaut kādā ziņā jau es saprotu, ka nespeciālisti jau nespēj saprast, kas ir patiesība un kas ir meli un viņu vienīgais ceļš ir ticēt politiķiem.

Bet ja politiķi melo, vai kā šajā gadījumā, noraida ekspertus un izbīda savu ideoloģiju un ticības, tad kādas ir cerības saprast, kur ir patiesība. Tā ir tuvu nullei.

Kad zazis paziņo, ka antidepresanti ir kā lobotomija un pēc tam citē pētījumus, kur nevienā no tiem nekas pat neliecina, ka antidepresanti ir tuvu lobotomijai, tas tomēr vairumam cilvēku liekas pārliecinoši, jo viņam “vismaz ir kādi skaitļi”. Tas, ka neviens tos skaitļus nesaprot, nozīmē, ka būtībā var pārliecināt par jebko.

Tieši to arī valdības izdarīja. Vakcīnu mandāti nebija pamatoti galvenokārt tāpēc ka tie pārkāpj cilvēku izvēles brīvības. Infekcijas neierobežošana ir tikai sekundāra, un to piemin tikai tāpēc, ka atšķirībā no abstraktām cilvēktiesībām tie ir dati, kurus var izvērtēt. Bet vairums cilvēku un politiķu nav spējīgi tos saprast. Viņiem var parādīt kādu pētījumu un pielikt komentāru, ka šie skaitļi parāda, ka vakcīnu mandāti ir ārkārtīgi pamatoti, un viņi visi klanīs galvas.

Bet jebkurš iebildums pret un tu uzreiz sāksi piekasīties, ka ir pievienota karikatūra, ka neesi iedevis atsauces, ka esi vēl kaut ko pateicis par ko tu vēl neesi pārliecināts, tāpēc viss tavs teiktais ir neuzticams utt.