Vēlreiz, tas nav par pasaciņām par dieviņu.

Tas ir par veidu, kā domāt noteiktā situācijā, kas ir palīdzoši.

To pat iesaka psihoterapeiti. Piemēram, KBT māca noteiktas domāšanas modeļus. Ja kādam ir liela trauksme, tad psihoterapeits mācīs vairot domāšanu, ka viss ir labi un mierīgi, trauksmei nav nekāda pamata. Tas pat nav svarīgi, ka patiesībā var būt kaut kāds iemesls trauksmei. Svarīgi ir tas, ka cilvēkam domāšana par šo iemeslu nepalīdz. Daudz efektīvāk ir domāt, ka nav nekāda pamata trauksmei, un tad cilvēks nomierinās un daudz efektīvāk tiek galā ar dzīves situācijām.

Tas ir nedaudz paradoksāli. Iespējams, tāpēc daudziem psihoterapija arī nepalīdz, jo viņi nespēj pieņemt palīdzošus domāšanas modeļus. Viņi pārāk dziļi meklē patiesību, kas nepalīdz.