Tur nav nekā smieklīga. Tas nav par to, ka jātic Dievam, bet par to, ka noteiks domāšanas veids var palīdzēt saprast lietas, kuras mums nav līdz galam zināmas.

Tieši tas pats strādā zinātnē. Mēs nezinām, kā ir uzbūvēta matērija un realitāte. Kādreiz bija veids iztēloties elementārdaļiņas kā mazas bumbiņas ar noteiktu rādiusu. Tas nebija pareizi, bet tas bija noderīgi un palīdzēja kaut ko saprast. Tagad mēs domājam par tām kā varbūtības mākoņus ar noteiktu varbūtības blīvumu, bet arī tas nav precīzi, jo ir daudzas pretrunas tajā. Bet tomēr tas ir palīdzoši un pat palīdz aprēķinos ar formulām.

Galu galā relativitātes nav savienojama ar kvantu mehāniku. Mūsu zināšanas nav pilnīgas un visdrīzāk mūsu izpratne par abām lietām ir nepareiza. Bet tik un tā pašreizējās teorijas ir noderīgs veids, kā par tām domāt.

Attiecīgi par cilvēku psiholoģiju un ikdienas dzīvi arī ir noderīgi un palīdzoši veidi, kā par tiem domāt, pat ja mēs zinām, ka tie nav līdz galam atbilstoši realitātei.