Neklausieties, ko zazis saka par zāļu lietošanu.

Antidepresantiem varbūt nav spēcīgs efektivitātes profils, bet kopumā arī psihoterapijai tāds nav.

Taču antidepresantu salīdzinājums ar lobotomiju ir pilnīgi nevietā. No lobotomijas cilvēki kļuva kā dārzeņi. Pēc tās viņi visu dienu sēdēja, čurāja biksēs, nebija spējīgi ne strādāt, ne izbaudīt dzīvi. Viņu smadzeņu funkcija bija neatgriezeniski sabojāta.

Antidepresantiem ir dažādas blakusparādības, bet ne tuvu tās nav tik nopietnas. Dažiem varbūt ir neliela emocionāla vienaldzība, citiem neliels svara pieaugums u.tml. Tos tagad lieto miljoniem cilvēku pasaulē, un nekas īpašs nav novērots. To lietotāji ir tikpat funkcionāli vai vēl funkcionālāki kā iepriekš.

Ja kādam šķiet, ka blakusparādības traucē, tad var viegli pārtraukt tos lietot. Dažreiz deva ir jāsamazina pakāpeniski 2-4 nedēļu laikā, un tas arī ir viss.

No lobotomijas nevienu vairs atgriezt iepriekšējā stāvoklī nebija iespējams.

Es nezinu, kādam ir jābūt mentālajam stāvoklim, lai pielīdzinātu antidepresantus lobotomijai.