Es vispār neredzu vajadzību pēc sarežģītiem cipariem dienas.lv līmeņa rakstos. Tie cilvēkiem neko neizsaka, jo lasītāji nav spējīgi izvērtēt riskus, un neviens tos tāpat neatceras. Pirmais, kas iekrita acīs bija 10 g%, un tad es padomāju, ka laikam domāti g/dl. Bet neuzmanības un drukas kļūdas galīgi nav iemesls, lai noraidītu rakstā paustās idejas. Tieši otrādi, aizdomas radītu, ja tur būtu saliktas visādas atsauces un precīzi piemeklēti skaitļi, jo kā zināms – ir mazi meli, lieli meli un ir statistika. Un katram pētījumam var atrast tādu, kas pierāda pretējo. Un metapētījumi to dažreiz tikai vēl vairāk saduļķo, jo kādus kritērijus tad izvēlas?

Šeit ir dota profesionāļa pieredze un es noteikti zinu, ka Apinis ir lasījis pietiekami daudz zinātniskās literatūras par to, iepazinies ar skaitļiem utt. un savienojot to ar redzēto praksē, viņam ir radies viedoklis, ko viņš tagad referē. Rakstot avīžrakstu, viņš tam netērē daudz laika, jo ir svarīgākas lietas darāmas, bet uzraksta no galvas, ko atceras. Dažreiz neprecīzi, bet ne jau tajā ir sāls, jo profesionāļi tāpat zinās, kur atrast visus precīzos datus. Viņš jau pats norāda, ka 2/3 ir tāds uz aci noteikts vērtējums, bet tev kaut ko izteiktu, ja būtu precīzi uzrakstīts 57.3%? Man tas izteiktu tikai, ka tie ir skaidri meli, jo tāda precizitāte vispār medicīnā nav iespējama. Teiksim par to pašu TRALI. Ja lasīji wikipēdijā, tad tur ir tāda rindiņa: The true incidence of TRALI is unknown because of the difficulty in making the diagnosis and because of underreporting. It is estimated to occur in 1:1300 to 1:5000 .... Tā kā jebkurš cipars par to būs zināmā mērā no pirksta izzīsts.

Es redzu problēmu tajā, ka Latvijā nav daudz ziņots par blakusefektiem, kamēr Igaunijā ar mazāku pārliešanu skaitu, to ir vairāk, kas norāda, ka Latvijā būtu jāsāk tieši ir blakusefektu precīzāku ziņošanu.

Vēl kas man likās svarīgi ir tas, kāda ir asins pārliešanu prakse. Kā zināms, ārsti, izvēloties asins pārliešanu vai nē, galvenokārt seko vadlīnijām, kuras sastāda ekspertu grupas. Bet ekspertu grupas jau arī nav pilnīgi bez ietekmes un vienmēr ir noteiktas tradīcijas un skolas ietekme. Šeit bija interesanti, ka Latvijā tam ir liela ietekme no kara, kad cilvēki guva traumas un zaudēja daudz asiņu, tāpēc iespēja veikt pārliešana bija būtiska. Karš jau sen beidzies, ir cita ekonomiskā sistēma utt., tāpēc varbūt ir laiks izvērtēt šīs vadlīnijas no jauna. Un protams, par to būs dažādi viedokļi utt., un lai eksperti par to diskutē.

Bet ideja kā tāda, ka zāles un medicīnas procedūras var kaitēt, nav jauna. Un lai gan es gluži neatbalstu ideju par profesionāliem donoriem, šķiet, ka tīri godīgas tās izbraukumu kampaņas tomēr nav, lai gan varbūt arī nepieciešamas alternatīvas sistēmas trūkuma dēļ.