Šim es pilnībā piekrītu. Regulācija ir vajadzīga, bet reizēm tā var būt arī pārmērīga.

Labs piemērs ir, kad ES ieviesa obligāto QR kodu skenēšanu zāļu iepakojumiem, lai novērstu zāļu viltojumus. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka tā nav Eiropas un attīstīto valstu problēma. Šādu sistēmu būtu bijis vērts ieviest Āfrikā vai Indijā, bet ne Latvijā. Taču ES prasības ir obligātas, tāpēc Latvijā tika radīta vesela valsts institūcija, kas nodarbojas ar šo jautājumu, tika iecelti iestādes vadītāji, darbinieki, izstrādātas datubāzes un IT nodrošinājums, maksātas regulāras algas un piešķirts finansējumus, kura citādi ļoti trūkst veselības aprūpes sistēmai.

Un kāds ir rezultāts? Līdz šim ar šīs sistēmas palīdzību Latvijā nav atklāts neviens zāļu iepakojuma viltojums. Daži ir atklāti Eiropā un UK, bet tas ir maznozīmīgi. Vēl jo vairāk, šī sistēma pat īpaši nepalīdz, ka pacientiem reizēm tiek izsniegtas nepareizās zāles. Vienam pacientam aptiekā izsniedza nepareiza stipruma rivoraksabanu, lai gan ar QR skenēšanu un e-recepti tam tā nevajadzētu notikt. Iespējams, ka aptiekās darbinieki šo sistēmu izslēdz, jo varbūt tā kavē darba procesu.

UK gatavojās šīs direktīvas ieviešanai, bet aptiekas negribēja ieguldīt līdzekļus. Tad pienāca breksits un visi par to aizmirsa. Tad industrija izdomāja, ka QR kodi uz iepakojuma jau tāpat ir nodrukāti, tāpēc tos var integrēt zāļu izsniegšanas procesā, lai mazinātu zāļu izsniegšanas kļūdas. Jaunajās aptiekas sistēmas tagad ir jāskenē visi iepakojumi, un tas ir ļoti palīdzoši. Tas viss ir noticis bez regulējuma, bez valsts finansējuma, bez jaunu institūciju radīšanas.

Kā redzams, QR kodu regulējums un finansējums nav palīdzējis Latvijai, savukārt UK bez regulējuma un valsts finansējuma pārbauda QR kodus uz zāļu iepakojumiem.