Nedzenieties pēc eiforijas.

Vislielākā eiforija ir no morfīna. Farmācijas studijās apmācības nolūkos pie mums reizēm nāca vēža slimnieki, kas detalizēti stāstīja par savu ārstēšanas pieredzi. Reizēm pēc ķirurģiskām operācijām atsāpināšanai dod morfīnu, un šie slimnieki visi kā viens stāstīja, ka morfīns ir bijusi vissvētlaimīgākā pieredze, kādu vien viņi dzīvē ir pieredzējuši. Tā ir īstena eiforija, kuru nevar iegūt nekur citur šajā pasaulē.

Nav nekāds pārsteigums, ka heroīna (diamorfīna) atkarība ir viena no vissmagākajām atkarībām. Taču vai tas tiešām būtu tik slikti, ja cilvēks varētu kontrolēti regulāri lietot morfīnu, kas uzlabo viņa labsajūtu un rada svētlaimi?

Tā tas tiek arī darīts. Katru dienu aptiekā izsniedzam kādiem 30 cilvēkiem precīzi nomērītu, individuāli pielāgotu metadona devu, lai šie cilvēki justos laimīgi un vairs nemeklētu papildu morfīna devu. Daži no viņiem ir jaunieši, citi jau pensijā. Dažiem pat izdodas strādāt algotu darbu, rūpēties par bērniem utt. Šis ir ļoti svarīgs pakalpojums šiem cilvēkiem.

Bet kopumā viņu dzīves ir ārkārtīgi nestabilas, pilnas traģisma, konfliktiem. Tā ir maksa par morfīna radītu eiforiju. Pilnīgi noteikti tā nav tā vērta.