Tviterī bija frāze, ka Francijā nemierus rīko cilvēki, kurus Francija nav pietiekami mīlējusi.

Grūti saprast, kas tiek domāts ar to, bet varbūt ar to ir domāta afirmatīvā jeb pozitīvā rīcība, kad pieņem universitātē vai darbā primāri pēc tā, kāda ir tava izcelsme un ādas krāsa, nevis spējas vai kvalifikācijas. Francijā tās nav bijis pietiekami.

Nu, lūk, šajās dienās ASV satricināja Augstākās Tiesas lēmums, kas šo praksi pasludina par antikonstitucionālu.

Ziņās netiek pieminēts, ka šo prasību tiesā iesniedza imigranti no Āzijas. Viņi ASV arī nav tikuši īpaši mīlēti. 2. pasaules kara laikā japāņi ASV tika likti koncentrācijas nometnēs tikai par to, ka ir japāņi. Aziāti ieguva tiesības uz ASV pilsonību tikai 1952. gadā.

Tai pašā laikā universitātēs un citur pēc spējām vienmēr vadībā izvirzās tieši aziāti, apsteidzot gan vietējos, gan citas imigrantu grupas. Kur ir viņu panākumu noslēpums? Varbūt IQ atšķirības starp etniskajām grupām? Vai arī kultūras tradīcijas – aziātu bērni jau no bērnības tiek audzināti cītīgi mācīties un censties gūt sasniegumus dzīvē.

Joku lapa Babylon Bee uzraksta, ka aziātu amerikāņi nosvin uzvaru augstākajā tiesā ar 5 minūšu mācību pārtraukumu. Komentētāji norāda, ka tas ir joks, jo aziāti nekad neatļautos tik ilgus mācību pārtraukumus :) Šodien joku ziņas ir patiesība un nopietnās ziņas ir joki :D