Tu mēģini visu mīkstināt, bet tajā diskusijā tas tā nebija.

Tur tieši teica, ka policijai vajag vairāk uzraudzītu un sodīt tos, kas brauc ar 80 km/h.

Es pat nezinu, vai Latvijā vispār ir gadījums, kad kāds ir sodīts tikai par to, ka brauca ar 80 km/h, tur kur atļauts 90 km/h. Tāpēc es nevaru uztver to čaritabli – tur bija nepārprotami izteikta doma, ka lēnie braucēji ir nopietni satiksmes noteikumu pārkāpēji, kas apdraud citus.

Arī par to kaitina – tas vēl būtu ok. Bet cilvēki tieši teica, ka viņus trigerē, kas acīmredzot jau ir augstāks līmenis nekā tikai kaitināšana. Viņi it kā mentāli “uzsprāgst”. Tieši tā kā cibā man reizēm aizrāda, ka mans domāšanas veids ir tik nesaprotams, ka viņus tas spridzina.

Man personīgi nekaitina nekas, ja tas mani personīgi netraucē. Kaitina troksnis vai grūtības ātri iet, piemēram, kad kājas pinas zālē, vai priekšā ir liels ļaužu pūlis, kuram grūti tikt cauri. Bet ja kāds nepamatoti atstāj mašīnu invalīda stāvvietā, tad varbūt manī pamostos taisnības cīnītāja spars, bet tas nekādi nekaitina.

Arī par to situāciju, kad divi brauc pa autoceļu ar apmēram vienādu ātrumu, es bieži esmu bijis šādā situācijā, kā braucējs priekšā, kurš bremzē. Mani vienmēr pēc tam pārsteidza, cik pacietīgi aiz manis gaida ātrāks braucējs ar kādu BWM vai vēl lepnāku mašīnu un pazemīgi gaida, kad es pārkārtošos atpakaļ. Man šķiet, ka viņi pat empatizē un saprot, kā es jūtos, tāpēc spēj saglabāt šādu mieru.

Tāpēc, kad es Latvijā nonāku šādā situācijā, kur divi priekšā brauc ar 80 km/h un bloķē ceļu, es atceros šo situāciju un nedusmojos, bet tikai pacietīgi gaidu.