http://klab.lv/users/zazis/404744.html

Šoreiz zazim ir pilnīga taisnība. Vadītājs nedrīkst bļaut pat tad, ja kāds ir pārkāpis satiksmes noteikumus. Arī ne uz gājēju, kurš iet vai skrien pie sarkanās gaismas. Bļaušana ne tikai neko nedos, bet var radīt road rage, kas ir vēl bīstamāka lieta. Var uzpīpināt, lai pievērstu uzmanību, un tas būs pat pilsētā atļauts, ja tā ir kritiska situācija.

Šeit varētu būt vienīgā atruna, ja zazis nebūtu redzējis mašīnu, kas brauc no otras puses, un vadītājs būtu satraucies, ka šis idiots paskries tai apakšā, tāpēc izlēmis uzbļaut. Labāk būt muļķim un uzbļaut nevietā, nekā visu mūžu pārdzīvot, ka neuzbļāvi un ļāvi cilvēkam paskriet zem riteņiem.

Ilgiem vadītājiem rodas tāds brīdis, kad viņi sāk braukt autopilotā, vairs īpaši nedomājot. Tad viņi pārstāj saprast savas kļūdas, un viņiem būtu laiks no jauna apmeklēt vadīšanas kursus. Masveidā tos organizēt nav praktiski, tāpēc ceļu policija parasti to piedāvā tikai pieķertiem pārkāpējiem, piedāvājot sodu aizstāt ar kursu apmeklēšanu.

Labas braukšanas kultūra ar laiku mainās, bet braucēji ar lielu stāžu to neapgūst automātiski. Piemēram, daudzi dusmojas un pīpina tiem, kas divu joslu saplūšanas gadījumā aizbrauc līdz slēgtās joslas galam un tad gaida, kad ielaidīs, nevis cenšas atrast vietu, kur iespraukties jau agrāk. Patiesībā tagad tā ir pareizā metode, jo ļauj maksimāli izmantot ceļu kapacitāti un mazināt sastrēgumus. Kad saplūst divas joslas, tad blīvā satiksmē jāpārkārtojas tikai pašās joslas beigās pēc skujiņas jeb rāvējslēdzēja principa, neatkarīgi, kurai joslai ir priekšroka.

Ir mainījusies arī vadītāju kultūra pret gājējiem un riteņbraucējiem, bet ne visi vadītāji to vēl zina. Piemēram, mašīnai apdzenot velosipēdistu, jāietur nevis tikai 1 vai 2 metru distance, bet pilnībā jāiebrauc blakus joslā, it kā velosipēdists būtu mašīna, kas aizņem visu joslu. Dažās vietās tas jau ir pieņemts kā likums, un citur vēl nav, bet tā tagad ir pareizā kultūra visur Eiropā.