Mani mulsina tie daudzie apgalvojumi, ka bez alko pieredzes nav tik asas kā ar. Bet tad atcerējos, ka mūs mācīja, ka alkohols iedarbojas uz atalgojuma (reward) ceļiem smadzenēs. Atalgojuma sajūta ir tas, kas mums dod gandarījumu par izdarīto. Ne vienmēr tas ir naudas izteiksmē vai pateicībās no citiem cilvēkiem. Piemēram, ārsti onkologi ārstē vēža pacientus un viņi visi pēc tam tik un tā nomirst. Kur ir pateicība? Tā ir vienkārši apziņā, ka esi palīdzējis šiem cilvēkiem nodzīvot ilgāk vai ar nedaudz labāku dzīves kvalitāti.

Bet reizēm ir grūti to tā apzināties ikdienas pelēkajā dzīvē. Nu lūk, alkohols iedarbojas uz šiem atalgojuma ceļiem smadzenēs, un cilvēks jūtas apmierināts. Problēma ir tajā, ka cilvēks vairs bez alkohola nespēj sajust (vai sajūt mazākā mērā) šo gandarījuma sajūtu. Tā ka reāli tas tā nav, ka ar šmigu notikumi dzīvē ir piepildītāki. Vienkārši cilvēks bez alkohola ir zaudējis spēju priecāties par tiem.