Es šo redzu kā lielāku sistēmisku problēmu nevis tikai kāda atsevišķa cilvēka nekompetenci. Es esmu rakstījis veselības ministrijai par šo problēmu, bet neesmu saņēmis pat atbildi. Tāpēc man nešķiet, ka ar kaut kādu aģitāciju par vienu jautājumu šeit kaut ko var atrisināt. Drīzāk ir jāmainās cilvēku domāšanai – lai nav tā, ka pat cibā nāk rindām ar vieniem un tiem pašiem vājajiem argumentiem – ka vadītāja apliecība Latvijā nav personas dokuments, un štrunts par tiem tēviem, kas bērna antibiotikām neprasa papīra recepti (papīra receptes šobrīd nevienam nepatīk, jo ir liels čakars, it īpaši zāļu kompensāciju gadījumos).

Visu sistēmu vienā rāvienā izmainīt nevar, un arī atsevišķus elementus nevar izrautu no sistēmas izmainīt. Kad kopējā domāšana būs vairāk orientēta uz pacientu, tad arī būs vieglāk ieviest inkrementālas izmaiņas.

Bet tavs pēdējais arguments gan ir nepamatots – arī tagad farmaceitus var uzpirkt. Tikai neviens to gan nedara. Ja labi sarunā, tad viņi iedos pat recepšu zāles arī bez receptes. Vismaz tajā aptiekā mani kolēģi tā darīja (es gan nekad tā nedarītu, izņemot tiešām ļoti būtiskos ārkārtas gadījumos). Nāca kautrīgi vīrieši un prasīja sildenafilu, un es teicu, lai viņi nekautrējas, bet aiziet pie ārsta pēc receptes (Lūk, UK var legāli dabūt arī bez receptes).