Kāpēc es domāju, ka ilgais kovids lielākoties ir masu psihogēniska izpausme?

Dažādi pētījumi liek par to domāt. Sākotnēji bija pētījums, ka vairums, kuri it kā cieš no ilgā kovida, vispār nebija ar kovidu izslimojuši. Tas pētījums šķiet bija 2021. gadā, kad vēl ar kovidu bija inficējušies tikai pie 20%.

Cits pētījums parādīja, ka ilgstošas sekas pēc kovida ir līdzīgas ilgstošām sekām pēc citām respiratorām saslimšanām ar līdzīgu smagumu. Principā kovida vilnis nesen bija lielāks par citām slimībām, tāpēc arī ilgā kovida skartie varētu būt vairāk absolūtos skaitļos, bet relatīvi tas nav nekas pārmērīgs.

Bet tagad ir viens cits pētījums par to, ka cilvēkiem var būt masu psihogēnas izpausmes arī citos aspektos.
Lūk, šis ir tāds piemērs par it kā Tureta sindromu. Patiesībā pusaudži saskatījušies youtube un neapzināti atdarina tajā redzēto.

Kāpēc lai es domātu, ka ar kovidu nevarētu būt līdzīgi? Turklāt ilgajam kovidam pat ir nedaudz objektīvs pamats, ka kādam tas patiešām varētu būt, tāpēc ir vieglāk noticēt gan par sevi, gan citiem.