Pēc idejas nevis ģenerāldirektorei vajadzēja skaidroties, bet pašam Korosteļevam atvainoties un pateikt, ka viņš ir kļūdījies vai nebija tā domājis. Viņš to neizdarīja, tātad viņš tomēr ir par atbalstu krievu armijai. Loģiski, ka tad viņu vajadzēja atlaist. Bet tagad plīvurs ir kritis, un viņš tiek aicināts atpakaļ. Kas tomēr norāda, ka šis ir tāds Trojas zirgs, kuru mums nevajag.