Nav jau tā, ka neizraksta diurētiķus. Vienkārši daudzi ārsti cenšas vēl papildus dot vietējā ražojuma zāles.

Paraksti meldoniju it kā līdzekli, kas palīdz sirds mazspējas gadījumā (pierādījumi tam gan ir tuvu nullei).

Savukārt etacizīnu pret aritmijām, un arī pierādījumi priekškambaru mirdzēšanas (PM) gadījumā ir niecīgi.

Fenibutu bija izrakstīts, lai uzlabotu smadzeņu darbību (efekts visdrīzāk ir niecīgs vai neesošs, nav tās naudas vērts).

Adaptol ir pret trauksmi, droši vien mazefektīvs, bet nu vismaz pārtrauca bezjēgā diazepāmus grūst virsū, kas rada nopietnu atkarību. Mātei vispārīgi PM ir kontrolēta, bet retos gadījumos, kad uznāk (apmēram reizi nedēļā), viņu izjūt ļoti lielu trauksmi. Viņa izsauc ātro palīdzību, iedzer papildu BB devu, un līdz laikam kamēr atbrauc ātrie, PM jau ir pārgājusi, un ārsti nav apmierināti ar biežo ātro saukšanu, jo tā ir nelietderīga resursu tērēšana.

Tomēr principā šis vispirms ir risināms ar pacienta izglītošanu, nevis zālēm.