Ko es domāju par Dr. Fūrmaņa skandāliem tviterī?
Tas man atgādina vidusskolas laikus, kurā liela daļa klasesbiedru ieņēma pozu, ka vecāki un skolotāji ir pret viņiem sazvērējušies ar savām prasībām mācīties un ievērot disciplīnu. Daudzi no viņiem runāja pretī dažādas riebīgas lietas un jutās it kā viņi būtu šausmīgi apspiesti. Nedomāju, ka viņiem bija kāda depresija, ka negribējās mācīties, drīzāk jau tāda pusaudžu sacelšanās fāze un savas vietas meklēšana sabiedrībā. Varbūt kādam bija arī depresija, bet ja toreiz būtu psihologi, kas mēģinātu to analizēt, kādas bērnības traumas tam ir par iemeslu, tad tur rastos daudzas dziļas un kaitīgas fantāzijas.

Protams, skolotājiem pret šo pusaudžu pretestības garu ir pareizi jāizturas. Nedrīkst bļaut uz pusaudzi, kurš runā pretī, un daudzi skolotāji diemžēl to nemācēja ievērot. Tas arī nenozīmē, ka ir jāatļauj viss – par rupjībām un draudiem ir jāsoda, vai nu ar papildu darbiem pēc stundām, vai ziņām vecākiem utt. Tik un tā vairums skolnieku izauga un saprata, kāda runa un rīcība sabiedrībā ir pieņemama, un kļuva par sabiedrībā cienījamiem cilvēkiem.

Dažiem pieaugušajiem ir neliels attīstības aizkavējums, varbūt arī to skolotāju dēļ, kuri bļāva pretī un rādīja nepareizu uzvedības modeli. Tagad šie pusaudži un arī līdz galam neattīstījušies pieaugušie ir tviterī un rīko bļaušanas mačus tur. Cibas cepieni vēl ir pieklājīgu diskusiju paraugs, salīdzinot ar tiem mēsliem, kas regulāri notiek tviterī.

Saprātīgi būtu novērtēt šīs pusaudžu rupjības tviterī kā tādas un likt viņiem mieru. Gan jau ar laiku viņi sapratīs un izaugs no saviem tīņu gājieniem, iegūs kādu profesiju un būs centīgi valsts pilsoņi. Visvairāk mulsina tas, ka ziņu aģentūras tos uztver kā kaut ko nopietnu un publicē sižetus par tiem kā nozīmīgiem sabiedrības skandāliem. Vai tiešām LNT ir tik slikti ar finansēm, ka jānolaižas tik zemu?