Kad mēs sakām “stulbā Krievija”, ir viegli aizmirst, ka Krievija kā valsts ir tikai abstrakcija. Šo stulbumu veido tās līderi, politiķi un arī tās iedzīvotāji, kas tos atbalsta. Tie arī nav nekādas abstraktas personības, bet cilvēki, ar kuriem esmu kopā dzīvojis un strādājis, piedalījies dažādos projektos.

Dažiem tas var likties pilnīgi nesaprotami, kā it kā pat tuvi paziņas un draugi var aiziet citu ceļu. Bet atceroties visu pēdējo 20 gadu vēsturi, tur nekā pārsteidzoša nav. Cilvēki, kas atteicās no līderu korupcijas kritikas, ir nonākuši pie likumsakarīga iznākuma. Varbūt šis kritikas iztrūkums bija vienkārši mīļā miera labā – nu ko es tur iešu un tiesāšu citus, bet dažreiz arī apzināti – Putins vismaz ieviesa kārtību un nolika pie vietas oligarhus. Nu un tad, ka viņš ir kļuvis par diktatoru? Nav jau tā, ka šāda vienaldzība vienmēr beidzas tik slikti. Piemēram, Baltkrievijā arī ir diktators un lai gan valsts arī ir izolēta, viņi vēl nav uzsākuši agresijas karu un vārās tikai savā sulā. Vai arī Latvijā cilvēki maz interesējas par valdības korupciju, un nekas slikts nav noticis.

Bet realitāte ir tāda, ka risks tomēr ir pārāk liels. Es neticu nekādām runām par “krievu ģenētisko mantojumu” utt., jo tas viss ir bulšits. Vai ukraiņi ir daudz ģenētiski atšķirīgi no krieviem? Risks tomēr ir no kultūras, kurā mēs pieņemam politiķu melus un pat atbalstām tos. Piemēram, kā tad, kad mēs ar klusēšanu atbalstījām vakcīnu mandātus vai pliku melošanu Ukrainas labā. Dažreiz no tā nekas slikts neradīsies, bet dažreiz tas var aizvest visu valsti neceļos. Pat ES valstis nav no tā pasargātas, jo, piemēram, kas ir noticis Ungārijā?

Tāpat kā slimīgs resnums nerodas vienā dienā, bet ar to, ka cilvēks sāk ēst pārāk daudz un neko savā dzīvē nemaina, bet turpina risināt savas problēmas ar pārēšanos, līdz, skat, vienā dienā atklājas, ka resnuma dēļ pat nevar normāli pakustēt. Tas pats notiek ar valstīm – kāds politiķis sāk darboties totalitāri it kā ļoti vajadzīga iemesla dēļ (glābt valsti no izzagšanas vai ieviest vakcīnu mandātus pandēmijas dēļ), un neviens neprotestē. Un pēc 20 gadiem iedzīvotāji attopas pilnībā totalitārā valstī un visiem ir skaidrs, ka viņi paši šo valsti katru dienu ir tādu cēluši.

Tā kā vēlreiz katrs individuāli padomājiet – vai tas, ko jūs šodien darāt, ko jūs atbalstāt vai nosodāt, bīda valsti uz totalitārismu vai demokrātisku tiesiskumu? Rezultāti būs redzami pēc 20 gadiem, un tajos vainīgi nebūs imigranti vai ļaunie rietumi vai krievi, bet tieši jūs paši.