Šis ir
piemērs politiķim, kurš vienkārši grib iegūt popularitātes punktus uz nabaga karā cietušo ukraiņu rēķina.
Pirmkārt, problēma ir nenozīmīgi niecīga. Cik sievietēm no šiem 20 tūkstošiem bēgļu šī problēma ir aktuāla? Vairums no viņām ir pametušas Ukrainu no pilsētām, pirms tur ieradās krievu karaspēks. Nu varbūt būs kādi 10 reāli gadījumi. Apmaksāt šos gadījumus varētu paši politiķi ar ziedojumiem, un tas būtu lētāk, nekā izmaksas par to laiku, ko viņi patērēja par to spriežot.
Otrkārt, abortus, it īpaši agrīnā stadijā, mūsdienās veic vienkārši ar tabletēm, lielu hormonu devu. Dažās valstīs ir pat programma šo zāļu piegādei pa pastu. UK tās maksā
, nu, nezinu, jāpaskatās katalogā, domāju, kādas 20 mārciņas 10 mārciņas par vienu 200 mg mifepristona tableti, un paredzētā deva ir 200 mg (1 tablete) vai 600 mg (3 tabletes). Var jau būt, ka Latvijā tās maksās simtiem eiro, jo mēs esam “ļoti bagāta valsts”, kas to var atļauties. Kāpēc Pavļuts neko nedara, lai normalizētu zāļu cenas? Ak, jā, viņš par to nekā nesaprot.
Treškārt, ja gribēja izmantot šo iespēju, tad kāpēc ne, lai noteiktu, ka visi pakalpojumi saistībā ar seksuālo veselību tiktu sniegti bez maksas – neatkarīgi no tā, vai esi no kara bēgošs ukrainis, vai vietējais pilsonis. Šeit es domāju tieši kontracepciju un visu pārējo. Mums nevajag medicīnā ASV modeli, kas tikai baro bigpharma un administratorus, bet vajag labi regulētu nacionālu medicīnu, kas pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem taisnīgā un efektīvā veidā.
Skumjākais ir tas, ka mūsu sabiedrība pavelkas uz šādiem populistiskiem Pavļuta gājieniem, un ar to tikai vairo netaisnīgo pakalpojumu sadali veselības aprūpes sistēmā.