Zelenskis
Pirms kara Zelenskis reti kuram patika. Viņu bieži salīdzināja ar Trampu, un tālu jau no tā arī nebija, jo gan viņa ievēlēšana, gan agrākā darbība nebija politiķim glaimojoša. Viņa nolūki bija patiesi, bet saskaroties ar Ukrainas korupcijas realitāti, nelikās, ka viņam būtu īpaši lieli panākumi, salīdzinot ar viņa priekšgājējiem.

Viņš ieguva popularitāti kara dēļ, jo karš pieļauj sīkus trūkumus vai neatbilstības, par kurām miera laikā politiķus izķengā visās publikācijās. Un viņa šovos līdz pilnībai noslīpētā spēja ļoti labi un artikulēti runāt padarīja viņu par ārkārtīgi iespaidīgu valstsvīru.

Bet nevar arī noliegt, ka liela daļa viņa apjūsmošanas nāk no sievietēm, redpila valodā runājot, hipergāmijas dēļ. Tikai atcerēsimies, ka tieši tāds pats sieviešu fanu klubs bija un vēl tagad ir arī Putinam. Turklāt Zelenskis ir jaunāks, ar seksīgāku akcentu, tāpēc labāks par Putinu. Bet ja tāds Zelenskis būtu Latvijā, un iestātos pret valdošo korupciju, pret visiem tiem, kas aptiekās nepieņem vadītāja apliecības, darba vietās liek rakstīt iesniegumus par katru sīkumu vai atbalsta kovida vakcinācijas sertifikātus, tad nedomāju, ka viņš vispār kādam patiktu, un ātri tiktu pazemināts līdz Artusa Kaimiņa līmenim. Pusei cibas viņš būtu pretīgs ķēms un nekas vairāk.

Tomēr šobrīd pat vislielākie viņa kritiķi nevar noliegt viņa drošsirdību, karam sākoties, nebēgt prom, bet palikt kopā ar savu tautu un aktīvi pretoties uzbrukumam. Tas visvairāk pārsteidza arī pārējos politiķus. To vajag novērtēt, un šādi līderi var apvienot tautu.