Briedis jau arī paklusēja – neko neteica par to, kurš ir sliktais vai labais šajā situācijā. Tāpēc nav taisnīgi, ka viņam uzbrūk par paklusēšanu.

Man dzīvībai nav starpības – karavīrs vai civilais. Karavīrs ir tāds pats cilvēks, tikai ar šādu profesionālu uzdevumu, kur šāds risks ir paredzēts. Bet tas nekādi nemaina viņu kā personību.

Jā, varbūt es kļūdījos, ka nespēju iedomāties, ka kādam karavīrs ir dehumāns, un ka vajadzīga kāda īpaša rehumanizācija. Ja man būtu situācija, kur būtu jāšauj, lai pats izdzīvotu, es, protams, to darītu, bet tas nekādi nemaina situāciju, ka tas ir ārkārtīgi traģiski.

Bet tavs uzbrauciens par to, ka es lietoju vārdus ar netradicionālu nozīmi, gan ir garām. Cik atceros, tas bija par rasisms izpratni. Es no sākuma tiešām domāju, ka šis tā sauktais tradicionālisms ir tikai gnidrologa līmeņa loģika – ebreji nav rase, tāpēc tas nav rasisms. Bet kad Vūpija Goldberga dabūja atvainoties par šo pieņēmumu, tad jautājumum gan vajadzēja būt galīgi izšķirtam manā labā.

Lai gan es labi saprotu, kāpēc ir apjukums. No vienas puses bazūnē, ka rases nav bioloģiski reālas, tas ir tikai sociāls konstrukts, un no otras puses katrā klīniskajā pētījumā ir ailīte, kur jānorāda pacienta rase. Eiropiešiem tas šķiet jocīgi, bet tā kā ASV ir vadošie, tad viebjoties to arī aizpilda. Etniskā izcelsme būtu pilnīgi pietiekams.