Pirmkārt, man nav nekāda tieša sakara ar farmācijas industriju (big pharma). Es esmu tikai locum farmaceits, un locum nozīmē pašnodarbinātais jeb aizvietotājs, tas ir, bez darba līguma.

Otrkārt, es vienmēr esmu ieteicis cilvēkiem dzīvot ilgu, veselīgu dzīvi.

Jautājums ir tikai par to, kā mēs reaģējam uz to, ka daži nevēlas izmantot iespējas pat pēc vislabākajiem ieteikumiem? Vai mēs viņus apsaukājam, ņirgājamies par viņiem publiski vai privāti, vai arī respektējam (nevis atbalstām) viņu izvēles?