Tas, ka no 16 mirušajiem 4 (25%) 3 (19% – kamēr rakstīju, delfi šķiet ir mainījuši publicētos datus) ir bijuši vakcinēti, rada lielāku satraukumu nekā pārpildītās slimnīcas. Šī viena diena varētu būt izņēmums, bet arī par dažām citām dienām šķiet dati bija diezgan līdzīgi. Turklāt otra grupa ir nevakcinēti un pilnu vakcinācijas kursu nesaņēmušie, tas ir, varbūt tādi, kas ir saņēmuši vismaz 1 devu, kurai arī vajadzēja nedaudz pasargāt.

Tas viss liek domāt, ka vakcinācija ātri zaudē efektivitāti. Bija pētījumi, kas liecina, ka pēc sešiem mēnešiem efektivitāte ievērojami krītas. Kas nozīmē, ka tie, kas vakcinējušies martā vai aprīlī, vairs nebūtu uzskatāmi par aizsargātiem.

Par šo jau pašā sākumā bija bažas. Iemesls, kāpēc nebija vakcīnu pret iesnām, bija tieši šī straujā vakcīnu efektivitātes samazināšanās iepriekšējos pētījumos. Kā redzams, sasteigtie pētījumi tomēr nespēja labi paredzēt, kāda būs vakcīnu efektivitāte ilgtermiņā.

Šis vēlreiz apliecina, ka vakcīnu sertifikāti ir pilnīgi bezjēdzīgs ievedums. Šobrīd tika apliecināts, ka Latvijā tiem nav derīguma termiņa, bet dažas valstis ierobežo derīguma termiņu līdz 1 gadam, kas nozīmē, ka vismaz pusgadu oficiāli vakcinētie nebūs “epidemioloģiski droši”.

Protams, risinājums ir nekavējoties visiem ik pa pusgadam dot trešo devu, pēc tam ceturto utt. Ir runas arī par to, ka būs jaunas, labākas vakcīnas. Es gan neliktu lielas likmes uz to, jo vakcīnas pret iesnām ir pētītas jau gadu desmitiem. Ja joprojām nekas daudz labāks nav izdomāts, tad varbūtība, ka tas parādīsies tieši tagad, ir maza. Cilvēka imunitāte ir cietāks rieksts nekā mēs cerējām, un visi viegli sasniedzamie augļi jau ir noplūkti. Sākotnējā sajūsma par inovatīvajām mRNS vakcīnām kā game changer jau ir noplakusi. Tas bija zināms uzlabojums, taču nespēja sasniegt to efektivitātes līmeni, kāda ir ar citu bīstamu slimību vakcināciju.