Šizofrēnijai nav noteiktu konkrētu simptomu, un nav arī nekādu citu neiroloģisku testu, tāpēc tās diagnosticēšana ir diezgan pagrūta. Šajā apstāklī arī slēpjas ļaunprātīgas izmantošanas potenciāls, kā padomju laikos, kad disidentus, kurus nevarēja loģiski atspēkot, lika psihiatriskajā slimnīcās – jo viņš taču acīmredzami runā “muļķības”.

Bet galvenais kritērijs tomēr ir cilvēka disfunkcija – ja cilvēku pārņem paranoja, halucinācijas, sociālā izolācija utt., tā ka viņš nespēj pats par sevi parūpēties, un šīm izmaiņām nevar atrast citu cēloni (kā depresiju, traumu, hormonu traucējumus utt.), tad pieredzējuši psihiatri uzstāda šizofrēnijas diagnozi. Pie tam pieredzējuši ārsti to spēj izdarīt, pat ja nerunā šī cilvēka valodā.