es šoreiz piemetīšu savus 2 centus un nostāšos extranjero pusē, ka farmakoterapija šizofrēnijas gadījumā reāli sūkā. šizofrēnijai, kā es pieļauju tu zini ir pozitīvie, negatīvie un kognitīvie simptomi. zāles ārstē tikai pozitīvos un ar milzīgām blakusparādībām, un tas ir bijis milzīgu diskusiju un jaunu terapiju pētniecības (bez panākumiem) pamatā jau ilgu laiku. tagad toties es kā esmu pēdējā laikā sākusi pamanīt vairākus meinstrīmīgus rakstus, kur cilvēki cenšas sadzīvot ar balsīm, jo tās tiek uzskatītas par atšķeltu personības daļu. šeit es to diskutēju ar sirualsirual:

http://klab.lv/users/sirualsirual/82107.html?thread=138427#t138427

es īsti nezinu cik es piekrītu extranjero par to, ka mazattīstītākas sabiedrības ir efektīvākas ārstēšanā. man liekas šizofrēnija ir tik multifaktoriāla, ka tur ir maz kas skaidrs. piemēram, šizofrēnija ir biežāk izplatīta lielās pilsētās, līdz ar to varbūt viņa vnk mazāk sākas vai ir mazāk spēcīga mazākās sabiedrībās. go figure.

bet tā, es arī piekrītu, ka pašreizējais psihiatrijas modelis ir pilnīgi debīls. ok, leibelings ar to diagnosticēšanu kāda tāds ir 'pēc idejas' neitrāls un tam vajadzētu būt vnk kā aprakstam, lai viens speciālists saprastu otru. bet tā jau nav realitāte. realitātē tam 'aprakstam' tiek piešķirts daudz lielāks svars, pacienti tiek stigmatizēti, aprakstu daudzi uzskata par zinātnisku, lai gan tur vispār nekā zinātniska nav, utt utt. es ļoti ceru, ka NIH of Mental Health kādās nākamajās dekādēs sasparosies un nāks klajā ar savu diagnostiku, kas solās būt balstīta uz zinātni.