Pēc idejas, ja vakcīnas diezgan ātri zaudē efektivitāti, bet imunitāte pēc pārslimošana ar kovidu saglabājas ilgāku laiku, tad visefektīvāk būtu saķert kovidu neilgu laiku pēc vakcinācijas. Vakcīna būs nodrošinājusi pietiekamu aizsardzību no smagas slimības, savukārt izslimošana nodrošinās to ilgtermiņā labāk nekā revakcinācijas deva.
Šis nav nekas negaidīts un precīzi atbilst mūsu paradigmai par saaukstēšanās vīrusiem. Mēs visi no maza bērna kājas ik pa laikam saķeram iesnas, tādējādi nodrošinot aizsardzību pret smagu saslimšanu vai pat nāvi no šiem vīrusiem. Kovids bija kā smags sitiens veciem cilvēkiem un riska grupām, bet ilgtermiņā tas vienkārši kļūs par kārtējo saaukstēšanās vīrusu.
Šis vēlreiz apstiprina, ka nav jēgas no kovida pasargāt bērnus. Pat ja mēs viņiem liksim nēsāt maskas, ir neizbēgami, ka viņi tik un tā saķers šo slimību. Pat ja mēs viņus vakcinēsim, tad tik un tā vakcīna drīz zaudēs efektivitāti, un viņi saķers šo slimību. Viļņa aizkavēšana šogad nozīmē lielāku vilni nākamajā gadā. Nu vienīgi tā problēma, ka Latvijā nav pietiekami vakcinēti vārīgie vecie cilvēki.
Vēl par retajiem miokardīta gadījumiem bērniem ir ļoti aizdomīgi, ka tie pētījumos bija tikai zēniem, bet nebija nevienai meitenei. Vai tas ir 1) tāpēc, ka zēni ir fiziski aktīvāki un lielāka slodze sirdij, vai 2) tāpēc, ka meitenes mazāk sūdzas par veselības problēmām un šie gadījumi paliek neievēroti, vai 3) tomēr ir pietiekami lielas ģenētiskas atšķirības jau pat maziem bērniem? Tik daudz neatbildētu jautājumu.