Pirmkārt, vajadzēja vakcinēt visiem ģimenes ārstiem.

Ģimenes ārstiem vajadzēja vairāk piemaksāt, jo skaidrs, ka pārliecināšanas darbs prasa daudz laika un par velti to nevar izdarīt.

Tāpat bija jāsniedz labāka informācija – jāsagatavo tā skaidrā un saprotamā formātā. Es nezinu konkrēti, kas tiek runāts pa radio, bet man personīgi nekādas intervijas vispār neaizķer. Kāds tās uztver nopietni?

Tāpat manavakcīna ir ārkārtīgi neērti lietojama. Kurš ir iedomājies, ka veciem cilvēkiem ir viegli lietot e-paraksta autentifikāciju? Es nezinu, kāpēc tas vispār ir vajadzīgs, jo dokumentu pārbaude jau notiek vakcinācijas vietā.

Par kāzusiem ar šo manavakcīna.lv un to, ka pēc tiem neseko nekāda reakcija un atbalsts, es jau rakstīju. Būtu vismaz šo vietni uztaisījuši kā nākas.

Tā ir problēma ar jauniešiem, kas uzskata, ka tas kas viņiem ir ērti, der visiem. Tā nav, un labi sastādīt tekstu jau vien ir ļoti būtisks darbs.

Tāpat vajadzēja atbalstīt vakcināciju farmaceitiem. UK pieņēma īpašu regulējumu, lai farmaceiti varētu vakcinēt ar vakcīnām, kas vēl nav pilnībā reģistrētas (reģistrētas ar nosacījumiem). Ko ir darījusi mūsu valdība šādu normatīvu sakarā? Izskatās itin nekā, ja neskata naudas atmazgāšanu caur vakcinācijas biroju.