Nevajag darīt neko ārkārtēju. Vai tad jau nav apstiprinājies, ka mēs pārāk maz saprotam par visu lietu norisi, lai pieņemtu tik pārsteidzīgus lēmumus kā piespiedu vakcināciju?

Lūk, UK galvenais imunizācijas dienests izlēma, ka plaša bērnu vakcinācija nav nepieciešama. Viņi argumentē, ka zināms ieguvums no tās ir, bet tas ir diezgan niecīgs, tāpēc neatmaksājas. Ar to ir tiek pateikts, ka var jau vakcinēties, bet arī nevakcinējot bērnus nekāds lielais sliktums nebūs noticis.

Tas ir pretstatā tam, ka citās valstīs bērnu vakcinācija tiek gaidīta teju vai vienīgā iespēja bērniem atsākt mācības skolā.

Domāju, ka tieši tāpat ir pārāk lielas kaislības par visu pārējo vakcinācijas procesi. Kamēr bija cerības uz drīzu pūļa imunitāti, tam bija zināma jēga. Bet tagad tā ir vairāk individuālam labuma. Attiecīgi ir jāakcentē šis individuālais labums – ar godīgu komunikāciju.

Ja bērniem šis individuālais labums no vakcinācijas ir samērā neliels, tad tā arī vajag pateikt, nevis mēģināt kaut ko pārspīlēt. Bet ja vecākiem cilvēkiem un patiesībā arī pusmūža vecuma ieguvums no vakcinācijas ir ļoti liels, tad tā arī vajag skaidri pateikt.