(1) Tieši tā, tāpēc piesardzība ir atbalstāma. Tu nevari automātiski pieņemt, ka padziļināti izmeklējumi novērš jebkādus nezināmos riskus, ja mēs pat nezinām, ko šie izmeklējumi vispār spēj noteikt.

(2) Kā tu to zini? Pat kā nespeciālists es varu iedomāties 1) psiholoģiskais risks no neauglības ir lielāks sievietei bez bērniem pretstatā sievietei ar 1 bērnu. 2) Risks, ka olšūnas nav auglīgas sievietei, kas nav dzemdējusi, varētu būt lielāks, nekā sievietei, kurai ir bijis bērns. 3) Motivācija to darīt naudas dēļ sievietei bez bērna var būt lielāka nekā sievietei, kurai jau ir bērns.

Man var nebūt taisnība visos 3 punktos, bet – kā mēs to varam zināt? Mēs nevaram ātri uzcept klīniskos pētījumus, tāpēc atliek tavs vārds pret nozares speciālistu vārda.

Es pieļauju, ka ne visi saprata, ko nozīmē “nedzemdējušai sievietei nevar būt motivācijas ziedot”. Tas ir nedaudz kropli un absolutizēti pateikts, bet speciālisti ir reti daiļrunātāji. Doma ir tāda, ka ir daudz jaunu meiteņu, kas ir gatavas būt olšūnu donores naudas dēļ, kas galīgi nav motivācija ziedot. Un tas ir diezgan smagā pretrunā ar mūsu visu medicīnas donoru filozofiju. Savukārt tiesības sievietei brīvi rīkoties ar savu ķermeni tiek visbiežāk izmantotas, lai nopelnītu. Interesanti, ka ASV, kur par to var maksāt nedaudz vairāk, visvairāk saņem tieši ģenētiski (lasi, jaunas, skaistas) sievietes. Ja tas nešķebina feministes, tad kas?