Tas ir dīvaini, ka tikai tagad tiek meklēts Latvijas Satversmes oriģināls.

Ļoti nopietniem cilvēkiem visvairāk kremt tas, ka šo jautājumu uzdeva nevis viņi, bet kāds ne visai nopietns čalis. Tas tikai parāda, cik pavirši šie cilvēki izturas pret savas valsts simboliem. Es nedomāju, ka šeit nozīme ir juridiskajam principam. Piemēram, UK vispār nav konstitūcijas. Pat ja visi rakstiskie dokumenti UK tiktu iznīcināti, mutiskā tradīcija būtu pietiekama valstiskuma turpināšanai. Vara ir tiem, kam tā ir – armijas vai ieroču atbalstīta – nekādi dokumenti tam nav vajadzīgi. Kad PSRS pārņēma Latviju, tad nekādi Satversmes oriģināli jau nebūtu neko devuši.

Simbolisms tautai tomēr ir daudz svarīgāks. Karaliene ir viņas svīta, visas tās intrigas ir UK stabilitātes pamats. Latvijai nekā tāda nav, tāpēc varēja izdomāt kādu sirdi aizraujošu stāstu par Satversmes oriģinālu, kuru nolaupīja krievi, un lai gan uzticīgie kalpi mēģināja to aizsargāt, Ulmanis viņus nodeva, un tā šis svētais dokuments tika neatjaunojami zaudēts. Taču tas mūžīgi paliek valsts iedzīvotāji sirdīs. Nu apmēram kaut kā tā.

Pašreizējais haoss ap to gan vairāk simbolizē Latviju kā nenopietnu valsti, kurai nav stingru pamatu vai principu.