Es saprotu, ka cilvēki jau satraukušies, ka jauni pavērsieni Tukuma notikumos neatceļ to, ka tika draudēts un policija neko nedarīja.
Atkal es ieteiktu nesteigties ar secinājumiem. Joprojām šī informācija ir vienpusēja – izkropļota caur citas personas atstāstījuma un žurnālistu sensācijām. Policijai nav tiesību pārkāpt privātumu un pastāstīt, kas tieši tika vai netika darīts šajā sakarā.
Bet pat no šiem vārdiem var saprast, ka sūdzības netika atstātas bez ievērības un policija tās izmeklēja, bet atrada tās par nepamatotām. Vienā gadījumā bija noskaidrots, ka vainotais par draudiem esot bijis citā vietā. Jebkurā gadījumā, iespējams, ka viņi parunāja ar nosaukto vajātāju, un guva apstiprinājumu, ka viņš piebremzēs savas dusmas.
Jebkurā gadījumā mums nav nekādas informācijas par apstākļiem, par to, kā konflikts attīstījās, kas to izraisīja utt. Un ja upurim bija šizofrēnija, es būtu ļoti piesardzīgs uzticēties viņa teiktajam kā patiesībai. Vienā gadījumā bija teikts, ka viņam esot bijusi gluži kā paranoja par dzīvi Tukumā. Varbūt tā bija reāla paranoja?
Es nezinu, vai žurnālisti, kas par šo rakstīja, vienkārši nepamanīja vai apzināti izlēma noklusēt viņa mentālās veselības problēmas, bet viņi ir rīkojušies ļoti neprofesionāli. Tas, ka daudzi pārsteidzās ar secinājumiem, nav viņu vaina – tas bija precīzi šo žurnālistu manipulāciju mērķis, ko viņi veiksmīgi sasniedza.
Sliktākais PR šajā sakarā ir nevis policijai, bet tieši Mozaīkai un žurnālistiem. Jo vairāk viņi maldinoši sauks, ka vilks aitās, jo mazāk cilvēki viņiem ticēs.