Nākošais tvnet raksts tomēr nav tik labs. Saukt neprecīzus apgalvojumus par meliem ("nav taisnība") ir pārspīlējums un šie apgalvojumi neizskatās sagrozīti. Piemēram, par to, cik bieži jāpapildina sausais ledus ir tikai praktiskas nianses un teorija no prakses var bieži atšķirties un atkarīgas no daudziem faktoriem, piemēram, cik bieži konteiners tiek atvērts, lai izņemtu dažus flakonus, tāpēc es būtu ļoti piesardzīgs ticēt Re:Baltica stingrajai pārliecībai.

Vai arī beigās teikts, ka nav taisnība, ka personāls ir īpaši jāapmāca, jo apmācību var veikt ar video. Es neredzu, ka tur ir kāda pretruna. Ar video var apmācīt, bet arī tam ir jāatrod laiks un pēc tam ir jāpārbauda, vai personāls to ir sapratis un spēj to praksē izdarīt. Cita lieta, ka apmācība nav nekāds bubulis, no kuras ir jāizvairās. Ja es strādātu slimnīcā, man būtu ļoti interesanti izmantot šīs vakcīnas un apgūt visas šīs lietas. Un vairums medicīnas profesionāļu ir tieši tāda pati interese, lai gan daudzi no viņiem ir arī noguruši no darba slodzes un būtu grūti atrast tam pietiekoši daudz laika.

Cita lieta, kas liekas ļoti dīvaina visā šajā notiekošajā, ir tas, ka šajā pasūtījuma lemšanā piedalās ZVA šefs. Vismaz starptautiski kā aksioma tiek pieņemts tas, ka zāļu regulators vērtē tikai zāļu drošumu un efektivitāti un vai ražotāji un piegādātāji ievēro visus normatīvus, bet nevis cenu vai biznesa struktūras. Zāļu regulatoram nebūtu jāvērtē, kādas piegādes ķēdes ir ieteicamas un praktizējamas un vai vispār ārstiem ir kādas zāles vai vakcīnas jāpasūta. Latvijas sistēmā izskatās pastāv šis kompetenču sfēru dīvainais sadalījums vai pārklāšanās, un iespējams arī liels interešu konflikts. Un īsti nav saprotams, kāpēc tāda sistēma ir izveidota – ko tā ļauj izdarīt labāk? Pēc šī feila izskatās, ka ir noticis tieši tas sliktais, kas ir iemesls, kāpēc šīs kompetences citur ir skaidri nodalītas.