Runājot par psihoterapijas efektivitāti, visi aizmirst par to, ka diezgan lielai daļai klientu psihoterapija kaitē. 10% ir diezgan nopietns cipars, un liela daļa no šī kaitējuma ir psihoterapeita kļūdas.

Problēma ir psihoterapeitu regulācijas trūkums. Kad ārsti uzņemas ārstēt pacientu, tad viss tiek dokumentēts un visi rezultāti apkopoti, un beigās izdarīti secinājumi, cik konkrētā terapija ir bijusi efektīva. Ja vēl kādam izdodas pierādīt ārsta vainu vai nolaidību, tad var pat iestāties tiesu darbi. Bet psihoterapeiti darbojas bez jebkādas kontroles un jebkādas neveiksmes ir paša klienta problēmas. Nav nekāda mehānisma, kas liktu psihoterapeitam uzņemties atbildību vai objektīvi izvērtēt savas terapijas efektivitāti.