Ruso ir daudzējādā ziņā foršs, vitāls, kaut kādos aspektos pat ģeniāls. vienlaikus megalomaniakāls un pazemīgs. piemēram, tas, ka viņš savā kulta darbā "Sabiedriskais līgums" ik pa brīdim (atvainojos par izteikumu) aizd*iršas un nodaļu beigās neatceras, par ko bija runa, "sorī, izbesījos jau, šodien nerakstīšu vairāk" :)
kad tiksi pie beigām - you'll love it - tur ir nodaļa par tiesu sistēmu un sodiem, kur viņš paskaidro, ka sabiedriskajā līgumā, pats par sevi saprotams, cilvēks savu dzīvību deleģē valstij, "Suverēnam", kas izpaužas kā tautas griba. nepieder tev tava dzīvība, brāl, nav tev tiesību uz to. tā pieder kolektīvam. nu, tādā garā.