Traibālims izpaužas ļoti skaidri šādos gadījumos – tu balso par breksitu vai pret breksitu, Tramps vai pret Trampu, konservatīvais vai demokrāts utt. Ždanokas gadījumā tas ir par to, vai latviešu un angļu valoda ir vienīgā valoda, kurā runājam Latvijā, vai arī drīkst būt krievu valoda.

Tas, ka var atrast kādus robežgadījumus, kad šis iedalījums īsti nestrādā, jau nav iemesls ignorēt tribālisma esamību mūsdienu sabiedrībā.

Medicīna ir tā joma, kurā neizbēgami praktiskā pieeja padara daudzas lietas skaidras un izgaismo matu skaldīšanu. Diskusija par rases un ģenētisma saistību bija ļoti pamācoša. Mēs varam sacerēt dažādas definīcijas, ieskaitot tādas, kurās sievietes/vīrieši ir vai nav dažādas rases, bet galu galā ārstam, izvēloties zāles, ir svarīgi zināt rasi un dzimumu neatkarīgi no tā, ka šis definējums nekad nav 100% precīzs.

Bet arī ārsts ir cilvēks un var būt politiski ietekmēts. Bija taču gadījumi, kad Latvijā ārsts paziņoja, ka neārstēs, ja pacients ar viņu runās krieviski. Un tas jau nebija tikai praktiskas dabas jautājums – ārsts varbūt neprata krieviski, un baidījās, ka kaut ko nesaprotot, varētu nespēt pareizi ārstēt (tad varētu sarunāt kādu tulkotāju, kā tas bieži notiek UK slimnīcās – dažreiz jautājums, kas apmaksā tulku utt.). Šajā gadījumā tas bija tīrs tribālisms un izraisīja tūlītēju nosodījumu par ārsta ētikas pārkāpumiem.