Tu ļoti aizraujies ar visādām nefalsificējamām spekulācijām par manu motivāciju, garastāvokli, utml. Tas ir bērnišķīgs demagoģijas paņēmiens, jo nu, ko man uz to būtu jāatbild - jāsāk taisnoties, ka mana motivācija ir pavisam cita, atskaitītites tev par savu psiho-emocionālo stāvokli? Parasti cenšos no tādiem paņēmieniem izvairīties, bet īpaši tev - lūdzu, taste your own medicine: tu uzrakstīji kaut kādu nekoherentu dumību, jo gribēji īpaši uzspiest uz sirualsirual toleranto attieksmi, tev tas izdevās un cibiņš atvainojās pat neuzdodot jautājumu, kādā, bļin, veidā tas ir rasistiski? Tad atnācu es un uzčurāju uz tavas pirotehnikas. Tā vietā, lai ar godu atkāptos un pateiktu kaut ko no sērijas "nu jā, emociju uzplūdā pateicu dumību", tu izdomāji, ka, hei, kādēļ gan šo vienkāršo jautājumu nevarētu izvērst uz 20+ komentāru bezjēdzīgu sraču? Jo ieturēt pozu tev ir svarīgāk par intelektuālo godīgumu, un tas ir diezgan nožēlojami.